Drukāt
logo

Zinātniskā darbība > Programmas, projekti > Valsts pētījumu programma 2010-2014



 

Valsts pētījumu programma Nr. 2010.10-4/VPP-5

“Vietējo resursu (zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta) ilgtspējīga  izmantošana - jauni produkti un tehnoloģijas (NatRes)”

Pamatinformācija

Programmas izpildītāji

Programmas ietvaros īstenojamie projekti

Plānotie programmas izpildes rezultāti

 

Programmas realizācijas gaita - Aktivitātes 2010

Programmas realizācijas gaita - Aktivitātes 2011 

Programmas realizācijas gaita - Aktivitātes 2012 

Programmas realizācijas gaita - Aktivitātes 2013 

|-VPP5_struktura.jpg 960x720px
skatīt palielināti ...


Programmas vadītājs:
LZA īst.loc., vad. pētnieks Dr.chem. Bruno Andersons  

(bruno.andersons@edi.lv)

 

Programmas izpildes laiks: 48 mēneši (2010-2013)

 

Programmas mērķis: Pētīt un izstrādāt jaunus produktus un to ražošanas tehnoloģijas, izmantojot Latvijas zemes dzīļu resursus, meža nozares resursus, vietējo augu un dzīvnieku izejvielas, un izstrādāt priekšlikumus transporta ilgtermiņa attīstībai.


Programma apvieno vadošās pētniecības un izglītības institūcijas Latvijas zemes dzīļu, meža, pārtikas un transporta izpētes jomās.

  

Programmas izpildītāji:

skatīt shēmu ...

   


Programmas ietvaros īstenojamie projekti:

 

Projekts Nr.1. Jaunu tehnoloģiju izstrādāšana inovatīvu produktu radīšanai no Latvijas zemes dzīļu resursiem (ZEMES DZĪLES). Projekta vadītājs: Dr.geol. Valdis Segliņš, Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte

skatīt ...

 

Projekts Nr.2. Jauni produkti un inovatīvas meža apsaimniekošanas, meža koksnes un nekoksnes produktu ražošanas tehnoloģijas, racionāli izmantojot meža resursus un būtiski palielinot produkcijas pievienoto vērtību (MEŽS). Projekta vadītājs: Dr.silv. Dagnis Dubrovskis, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Meža fakultāte

skatīt ...

 

Projekts Nr.3. Vietējo lauksaimniecības resursu ilgtspējīga izmantošana paaugstinātas uzturvērtības pārtikas produktu izstrādei (PĀRTIKA). Projekta vadītājs: Dr.sc.ing. Ruta Galoburda, Latvijas Lauksaimniecības universitāte

skatīt ...

 

Projekts Nr.4. Drošas un ilgtspējīgas autoceļu transporta infrastruktūras attīstība (DIATIA) un Latvijas transporta sistēmas harmonizācijas ilgtermiņa programmas izstrāde (LATRANS). Projekta vadītāji: Dr.sc.ing. Ainārs Paeglītis, Rīgas Tehniskā universitāte un Dr.hab.sc.ing. Igors Kabaškins, Transporta un sakaru institūts

skatīt ...

  
Plānotie programmas izpildes rezultāti:

 

Programmas NatRes realizācijas gaitā tiks izstrādātas jaunas tehnoloģijas un produkti, kas nodrošinās iespēju vietējiem uzņēmumiem izmantot šīs uz zināšanām balstītās konkurētspējīgās tehnoloģijas un ražot inovatīvus produktus no vietējiem resursiem, veicinot eksportu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi. Četros programmā apvienotos projektos iesaistītie pētnieki veiks Latvijas zemes dzīļu, meža, vietējo augu un dzīvnieku izejvielu un transporta resursu izpēti, novērtēs to kvalitātes paaugstināšanas iespējas un piemērotību dažādu produktu ražošanai, izstrādās jaunas tehnoloģijas un produktus. Katrs projekts dos savu pienesumu kopējā mērķa – vietējo resursu ilgtspējīgas izmantošanas – sasniegšanā un dos būtisku ieguldījumu ar zemes dzīļu izmantošanu saistītās nozarēs, meža, pārtikas, lauksaimniecības, transporta nozaru attīstībā. Programmas rezultātu sociālā nozīme – NatRes realizācijā tiks iesaistīti dažāda līmeņa un dažādu nozaru studenti un jaunie zinātnieki, kas paaugstinās viņu kvalifikāciju, ļaujot sekmīgāk iekļauties darba tirgū. Atbilstoši programmas iekšējai konstrukcijai, katrs no paredzētiem pētījumu uzdevumiem dos individuālu rezultātu ar zīmīgu sociālo un tautsaimniecības efektu, kuru paaugstinās šo rezultātu sinerģētika. Programmas galvenie rezultāti ir rūpnieciskās ražošanas pārstrukturēšanas pamata veidošana par labu augstas pievienotās vērtības jauniem produktiem, kas ir ne tikai eksportspējīgi, bet arī nodrošinās jaunas darba vietas valsts dažādos reģionos.

 

Zemes dzīļu projekta aktivitātēs māla iegulu ģeoloģiskie pētījumi, mālu minerālu, sastāva un īpašību izpēte ļaus noteikt iespējas Latvijā esošajās atradnēs selektīvi iegūt jauno inovatīvo produktu ražošanai nepieciešamās kvalitātes izejvielas. Izveidotās datu bāzes būs publiski pieejamas pētniekiem un uzņēmējiem, veicinot jaunu produktu ieviešanu ražošanā, it īpaši ņemot vērā datu atspoguļojumu reģionālā griezumā. Izstrādātās pētījumu metodes un tehnoloģijas jau projekta gaitā tiks ieviestas uzņēmumos, tajā skaitā izejvielu kvalitātes kontrolei ražošanā. Dabiskās izejvielas būs nepieciešams uzlabot, tādēļ projekts paredz izstrādāt tehnoloģijas precīzu sastāva un izmēru frakciju iegūšanai no Latvijas māliem – faktiski tiks iegūti jauni produkti un arī augstvērtīgas izejvielas ar plašu izmantojumu tautsaimniecībā, t.sk. kosmētikā, pārtikas ražošanā, veicinot ražošanu iekšzemē un eksporta tirgus attīstību. Uzlabotās izejvielas ļaus izstrādāt inovatīvus keramikas produktus un to ražošanas tehnoloģijas, kas būtiski paplašinās eksporta tirgu vietējiem ražotājiem, kā arī veicinās pētniecības attīstību. Vēl izteiktāki tautsaimniecības efekti sagaidāmi no jaunajām izejvielām, izstrādājot jaunus šūnu keramikas produktus un to ražošanas tehnoloģijas, kas ļaus ne tikai atteikties no importētiem produktiem (keramzīta), bet energotaupīgi ražot jaunus produktus ar noteiktām īpašībām plašam lietojumam tautsaimniecībā un eksportam. Modificētus, dažādiem vides apstākļiem piemērotus šūnu keramikas produktus kā inovatīvu izejmateriālu (nesēju) savos pētījumos saskata biotehnoloģijas pētnieki, zinātniski pamatoti prognozējot to plašu izmantojumu jauniem, augstvērtīgiem biotehnoloģijas produktiem ar augstu eksporta potenciālu. Līdzīgi ļoti augsti tautsaimniecības rezultāti tiek prognozēti, realizējot kūdras, sapropeļa un biomasas starpdisciplinārus zinātniskus pētījumus. Tiks izstrādāti kūdru saturoši sorbenti naftas produktu sorbcijai, naftas produktu izlijumu savākšanai ūdeņos (bonu pildījums) un augsnē, modificēti kūdras sorbenti - metālu sorbcijai tehnoloģisko procesu laikā.  Izstrādātās sorbentu pusrūpnieciskās partijas un pilotiekārtu līmenī aprobētās tehnoloģijas ļaus ražot eksportspējīgu produkciju ar augstu pievienoto vērtību.

skatīt Projekts Nr.1. ...

 

Meža nozarē, īstenojot projektu, tiks izstrādātas inovatīvas ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas tehnoloģijas, lai nodrošinātu klimata izmaiņām pielāgotu mežsaimnieciskās ražošanas produktivitātes palielināšanu. Izstrādātie teorētiskie un tehniskie modeļi nenoplicinošas meža resursu izmantošanas plānošanai, priekšlikumi vietējo koksnes resursu apjoma palielinājumam nodrošinās vietējo kokrūpniecību ar koksnes resursiem, veicinās ražošanas attīstību un eksportspēju. Uz jaunradīto zināšanu bāzes izstrādātās tehnoloģijas mežsaimniecības efektivitātes paaugstināšanai sekmēs Latvijas mežsaimniecības un visas meža nozares ekonomisko attīstību un konkurētspēju, nodrošinās lielākus nodokļu ieņēmumus un nodarbinātības pieaugumu valstī. Mežzinātnē tiks gūtas jaunas atziņas, nostiprinātas un attīstītas līdzšinējās iestrādes, saglabāts un attīstīts personāls, uzlaboti kopējie Latvijas mežzinātnes konkurētspējas rādītāji.

 

Pētījumi par vietējo koksnes resursu mobilizācijas iespējām jaunu augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanas pieprasījuma nodrošināšanai un bioenerģijas ražošanai ir praktiski orientēti un radīs priekšnosacījumus izpētes rezultātu ieviešanai praksē – vienotas koksnes resursu uzskaites sistēmas izveidei, valsts tautsaimniecības attīstības modelēšanai saistībā ar dabas resursu apsaimniekošanu un lauku reģionu attīstību. Lietošanai meža nozares uzņēmumos tiks sagatavota metodiskā bāze un datu apstrādes programmas prototips koksnes resursu transportēšanas uzdevumu risināšanai. Projekta ietvaros veiktā ekonomisko faktoru analīze un efektīvu tehnoloģiju izstrāde, pārnese un ieviešana paaugstinās darba ražīgumu mežsaimniecībā, samazinās meža nozares produktu pašizmaksu, tādējādi ne tikai palielinot tās konkurētspēju, bet arī to padarot piesātinātajā tirgū atšķirīgu un atpazīstamu. Pētījumu rezultātā tiks nodrošināta plaša koksnes resursu izmantošana daudzveidīgu, konkurētspējīgu produktu ieguvei. Tiks izstrādāti ekoloģiski un ekonomiski pamatoti tehnoloģiskie risinājumi - paņēmieni un līdzekļi - koksnes materiālu ieguvei ar uzlabotām ilgizturības un mehāniskās stiprības īpašībām. Izstrādājot tehnoloģijas ar pazeminātu materiāla un enerģijas ietilpību, tiks radīti inovatīvi blīvinātas koksnes un plātņu materiāli no zema blīvuma koksnes. Pētījumu rezultātā no koksnes iegūstamo produktu klāsts tiks papildināts ar jauniem, konkurētspējīgiem, tirgū pieprasītiem produktiem, kuri tiks piedāvāti koksnes produktu ražotājiem. Uzņēmumiem tiks piedāvātas arī tehnoloģijas daudzveidīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību ieguvei dziļās pārstrādes procesos, tai skaitā no ražošanas procesu blakus plūsmu produktiem un nekoksnes resursiem. Tiks optimizēta biorafinēšanas tehnoloģiju integrēšana bezatlikuma koksnes komponentu izmantošanā maztonnāžas produktu ar augstu pievienoto vērtību ieguvei. Projekta izpildes gaitā tiks iegūtas jaunas dziļākas zināšanas par koksnes īpašību uzlabošanas iespējām, apstrādēs koksnē noritošajiem procesiem, to mērķtiecīgas vadīšanas un prognozēšanas iespējām, optimālu tehnoloģiju saslēgšanu daudzveidīgu augstas pievienotās vērtības nišas produktu ieguvei. Projekta izpildes rezultāti būs noderīgi mežu īpašniekiem, kokmateriālu eksportētājiem, koksnes apstrādātājiem un pārstrādātājiem, kuri ir ieinteresēti meža un koksnes zinātnes sasniegumos un nozares tālākā attīstībā. Projekta realizācija lielā mērā veicinās Latvijas valsts ekonomisko attīstību, sekmējot rūpniecības, t.sk. nozares MVU izaugsmi.

 skatīt Projekts Nr.2. ...

 

Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozarē projekta izpilde dos daudzpusīgu ieguldījumu: agroekonomiski novērtējot lauksaimniecībā nozīmīgu kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus, sniedzot jaunus tehnoloģiskus risinājumus; izvērtējot jaunu tehnoloģiju ietekmi uz bioloģiski aktīviem savienojumiem pārtikas izejvielās un produktos, kā arī piedāvājot iespējas šo savienojumu saglabāšanai pārstrādes procesos un uzglabāšanas laikā; piedāvājot risinājumus rapšu eļļas, bioetanola un ābolu sulas ražošanas atliekproduktu izmantošanai. Tautsaimnieciskā nozīme izpaudīsies jaunu darba vietu radīšanā, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes rūpniecības attīstībā, kur būs iespēja ražot jaunus konkurētspējīgus produktus un izmantot inovatīvās tehnoloģijas. Zinātnisko pētījumu rezultātā izstrādāto tehnoloģiju ieviešana Latvijas pārstrādes uzņēmumos veicinās to augstāku konkurētspēju Eiropā un pasaulē. Programmas īstenošanas rezultātā tiks izstrādāti vairāki inovatīvi pārtikas produkti, kā arī jauni tehnoloģiski risinājumi. Potenciālie pētījumu projekta rezultātu lietotāji ir zemnieku saimniecības vai kooperatīvi, kas audzē laukaugus, ābeles (SIA “Pūres Dārzi”, z/s “ZS Ābelītes”, ābolu audzētāju kooperatīvi “Zelta ābele”, “Kurzemes dārzi”) vai briežus (Z/S „Saulstari 1”, SIA „Māras brieži”), kā arī pārtikas produktu ražotāji (SIA „Viesuļi”, A/S „Dobeles Dzirnavas”, „Rīgas Dzirnavnieks”, „Rīgas piena kombināts”, A/S LATFOOD, SIA “Daro” u.c.).

 skatīt Projekts Nr.3. ...

  

Transporta nozare, tai skaitā autoceļu transporta infrastruktūras nozare, pēdējo desmit gadu laikā ir strauji attīstījusies un pēc piesaistīto investīciju apjoma ir viena no lielākām tautsaimniecības nozarēm Latvijā. Tomēr šī nozare Latvijā, salīdzinājumā ar daudzām citām Eiropas valstīm, ir ar relatīvi zemu efektivitāti un mazu aktivitāti jaunu, inovatīvu metožu pielietošanā. Vairums no šīm problēmām ir politiskas un ekonomiskas dabas, piemēram, vienotas nozares politikas trūkums un uzņēmējdarbības vides necaurspīdīgums. Tomēr īpaši inovāciju un pētniecības zemā intensitāte transporta infrastruktūras nozarē, iespējams, ir svarīgākais iemesls Latvijas transportbūvju inženieru zemai konkurētspējai pasaules tirgū. Lai sekmētu transportbūvju nozares tālāku attīstību, it īpaši pašreizējā ekonomiskās recesijas situācijā, ir nepieciešams veicināt transporta infrastruktūras nozares zinātniskās kapacitātes palielināšanu. Līdz šim Latvijas būvniecības tirgus sadrumstalotība un uzņēmumu relatīvi zemais apgrozījums nav sekmējis pētniecības un inovācijas veikšanu uzņēmumos, un šo funkciju var veikt galvenokārt pētniecības institūcijas.

skatīt Projekts Nr.4. ...



© 2007-2016, Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts
Lapa atjaunota 09.04.2015.


http://www.kki.lv/ Drukas versija
Informācija no: http://www.kki.lv/index.php?lang=lv&id=113
Izdrukas laiks: 29.11.2022 plkst. 03:42