Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts dibināts 1946.g. Līdz 1958.g. LPSR ZA Mežsaimniecības problēmu institūts, 1958.-1963.g. – LPSR Mežsaimniecības problēmu un koksnes ķīmijas institūts, 1964.-1992. – LZA Koksnes ķīmijas institūts, bet no 1993.g. Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas institūts. Kopš 2006.gada 1.maija – Valsts Aģentūra"Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts" no 2007.gada 6.janvāra publiska atvasināta persona "Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūts". Institūta dibinātājs un pirmais direktors (1946.-1976.) – prof. akad. Arvīds Kalniņš (1894-1981). Institūta direktori prof. V.Karlivāns (1977.- 1986.), prof. akad. U.Viesturs (1986.-1993.). Kopš 1993.g. atbilstoši statūtiem institūtu ar zinātnisko darbību saistītos jautājumos pārstāv Zinātniskās padomes priekšsēdētājs (U.Viesturs 1993.-1997; akad. A.Alksnis 1997-2000.; kopš 2000.g – akad. B.Andersons). Koksnes ķīmijas institūtu ar tā administratīvo, saimniecisko un finansiālo darbību saistītās lietās pārstāv direktors (Dr.sc.ing. J.Dolacis 1993.-2000.; kopš 2000.g. Dr.sc.ing. A.Žūriņš).
Latvijā mežs aizņem ap 45% teritorijas. Bagātie mežu resursi dod lielu ieguldījumu tautsaimniecības attīstībā - kokapstrāde ir otra lielākā Latvijas rūpniecības nozare ar visstraujāko attīstību neatkarības gados. No meža iegūto vērtību var būtiski palielināt, dažādu produktu ieguvei izmantojot visu koka biomasu, koksnes atlikumus un atkritumus, mazvērtīgo koksni, koksnes dziļās pārstrādes blakusproduktus. No 1 m3 koksnes iegūto vērtību var pat desmitkāršot, ražojot produktus ar augstāku pievienoto vērtību (saplāksni, plātnes, mēbeles) un dziļāk pārstrādājot koksni (iegūstot šķiedru produktus - papīru u.c.), izmantojot koksnes komponentus „zaļās ķīmijas” produktu ieguvei. Šāda kokrūpniecības attīstības perspektīva tiek pamatota ar fosilo izrakteņu (īpaši naftas) apjomu samazināšanos un sasaucas ar Kioto protokola un citu starptautisko dokumentu nostādnēm par oglekļa ilgstošu saistīšanu, samazinot siltumnīcas gāzu efektu un globālo sasilšanu. Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātniskā darba pamatuzdevums ir teorētiskie un lietišķie pētījumi par kompleksu, racionālu lietkoku, koksnes un pārkoksnētas biomasas bezatlikuma izmantošanu inovatīvu materiālu un produktu ieguvei ar augstu pievienoto vērtību, izmantojot zinātniski pamatotas, progresīvas tehnoloģijas. Δ nozīmīgākos pētījumus par koksnes un tās komponentus struktūru, ķīmiskajām īpašībām un pārstrādes tehnoloģijām kopš institūta dibināšanas veikuši profesori, LZA akadēmiķi un korespondētājlocekļi A.Kalniņš, P.Odincovs, V.Sergejeva, V.Gromovs, V.Kalniņa, K.Švalbe, P.Eriņš, A.Alksnis u.c. No 1968. līdz 1993.gadam tika izdots žurnāls „Koksnes ķīmija” („Химия древесины „).
Tagad institūtā strādā 39 darbinieki ar zinātnisko grādu ķīmijā, fizikā, inženierzinātnēs. Tiek veikti pētījumi valsts finansētajos pētījumu projektos (grantos), sadarbības projektos un valstiskas nozīmes zinātniskajās programmās. Galvenie pētījumu virzieni: Latvijas koku sugu koksnes struktūra un īpašības atkarībā no augšanas apstākļiem un vides ietekmes (J.Hrols. J.Dolacis); tehnoloģijas vērtīgu šķiedru produktu ieguvei dziļās pārstrādes procesos no vietējo sugu koksnes (A.Treimanis); koksnes kā celtniecības materiāla konkurētspējas paaugstināšana un pielietošanas jomu paplašināšana, uzlabojot tās ilgizturību ar videi draudzīgiem līdzekļiem un modificēšanas paņēmieniem (B.Andersons); koksnes un papīra bioloģiskā noārdīšanās, vēsturiskā mantojuma (ēku, muzeju fondu priekšmetu, papīra) izpēte un saglabāšanas metožu izstrāde (Ļ.Beļkova, I.Andersone). Tiek izstrādātas un optimizētas inovatīvas tehnoloģijas (hidrolīzes, termolīzes, tvaika sprādziena u.c. metodes) tautsaimniecībā izmantojamu produktu ieguvei no koksnes, tās apstrādes un pārstrādes atlikumiem un celulozes, iegūstot: furfurolu un biodegvielu (N.Vederņikovs), kokogļu, aktīvās ogles (J.Zandersons) un citus termolīzes produktus, t.sk. levoglikozānu, levoglikozenonu (G.Dobele, A.Žūriņš), sorbentus, saistvielas un adhezīvus (Ģ.Zaķis, G.Šuļģa), mikrokristālisko celulozi (M.Laka), materiālus uz lignīna bāzes augsnes attīrīšanai un auglības uzlabošanai (G.Teliševa) un savienojumus ar antioksidantu īpašībām (T.Dižbite), izolācijas materiālus kosmiskiem aparātiem (U.Stirna, U.Cābulis), bioloģiski aktīvus produktus un kosmētikas līdzekļus (J.Zoldners, I.Kaimiņš). Tiek izstrādātas biorafinēšanas un nulles emisijas pieejas uz biomasas bāzētu tehnoloģiju integrēšanai un atkritumu minimizēšanai (J.Grāvītis). Tiek pētītas biotehnoloģijas metodes dažādu biomasu apstrādei (U.Viesturs), izstrādāti biodegradabli, videi draudzīgi polimērmateriāli no atjaunojamām dabas izejvielām un celulozes ražošanas blakusproduktiem (V.Zeltiņš).
Paralēli pētījumiem tiek izstrādāti līgumdarbi, sadarbojoties ar Latvijas ražotājiem un risinot tiem aktuālas problēmas. Cieša sadarbība izveidojusies gan ar lielajiem ražotājiem kā AS ”Latvijas Finieris”, VAS „Latvenergo”, AS „Olainfarm”, gan MVU (t.sk. Līgatnes papīrfabriku, a/s “Jauda Koks”, SIA “Kilbe”, SIA “Sāga” u.c.). Vairākas patentētas Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieku izstrādātās tehnoloģijas ieviestas praksē (t.sk. furfurola, siltumizolācijas materiālu, kokogļu, kosmētiskas līdzekļu u.c. ražošanai). Institūtā darbojas divas testēšanas laboratorijas, kurās tiek testēti mežķīmijas produkti (vad. A.Tardenaka) un koksnes ķīmiskie aizsardzības līdzekļi un apstrādāta koksne, kā arī koksnes plātņu materiāli (vad. B.Andersons). Vadošie institūta zinātnieki lasa lekciju kursus Latvijas augstskolu (LU, LLU, RTU) studentiem. Sadarbībā ar RTU Materiālzinātņu un lietišķās ķīmijas fakultāti, izveidota studiju programma specialitātē “koksnes kompleksā pārstrāde”. Institūtā regulāri tiek izstrādāti bakalaura, inženieru, maģistru un doktoru darbi.
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta zinātnieki piedalās daudzos starptautiskos ES finansētos projektos, tai skaitā ES ekselences centru atbalsta projektā “LV koksnes ķīmijas institūta integrācija Eiropas pētniecības vidē” (WOODPRO). Pateicoties šīm aktivitātēm un LR IZM finansiālam atbalstam, pēdējos gados iegādāta moderna aparatūra, kas ļauj veikt kvalitatīvus pētījumus aktuālos virzienos. Cieša sadarbība izveidojusies ar radniecīgām pētniecības iestādēm visā pasaulē – Japānā, Krievijā, Skandināvijas un Rietumeiropas valstīs.